I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. pants
Rīgas Pastāvīgā šķīrējtiesa (turpmāk tekstā - šķīrēj tiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa, kas darbojas pamatojoties uz Latvijas Republikas Civilprocesa likuma D daļu Šķīrējtiesa, nolikumu, reglamentu un pušu vienošanos.
2. pants
Šķīrējtiesas darbu vada šķīrējtiesas Priekšsēdētājs, kurš veic šķīrējtiesas reglamentā noteiktās funkcijas, lai pārraudzītu un nodrošinātu šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību.
3. pants
Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai civiltiesiskus strīdus, ja puses ir noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā (šķīrējtiesas līgumu), izņemot strīdu:
1) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības;
3) kurš saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
5) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
6) par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām;
7) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
8) par to personu tiesībām un pienākumiem, kuras līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai ir pasludinātas par maksātnespējīgām.
4. pants
Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa vadās pēc likumiem un darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā Latvijas Civillikuma 19., 24. un 25.panta noteikumiem. Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai šķīrējtiesa atzinusi to par spēkā neesošu, pušu tiesiskajai attiecībai piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Latvijas Civillikuma Ievada noteikumiem.
II. ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS
5. pants
Šķīrējtiesas līgums ir vienošanās par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt rīcībspējīga fiziskā persona neatkarīgi no pilsonības un dzīvesvietas, Latvijā vai ārvalstī reģistrēta juridiskā persona, kā arī cits privāto tiesību subjekts. Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. Pušu vienošanās par strīda nodošanu šķīrējtiesai (šķīrējtiesas līgums) var būt izteikta:
1) kā atsevišķs līgums;
2) kā atsevišķs noteikums (šķīrējtiesas klauzula) līgumā;
3) pusēm apmainoties ar vēstulēm, faksogrammām, telegrammām vai izmantojot citus telekomunikācijas līdzekļus, kas nodrošina, ka tiek fiksēta pušu griba nodot strīdu vai iespējamo strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā.
Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un, ja prasītājs iesniedzis prasību Rīgas Pastāvīgā šķīrējtiesā, un otra puse tam piekrīt, tad strīds ir pakļauts šai šķīrējtiesai.
6. pants
Noslēdzot šķīrējtiesas līgumu, puses papildus var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesas procesa kārtību, mutvārdu vai rakstveida procesu, strīda izšķiršanas vietu, šķīrējtiesas procesa valodu, piemērojamo likumu un citiem jautājumiem saskaņā ar likumu.
7. pants
Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts. Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šī vienošanās ir uzskatāma par patstāvīgu līgumu. Ja līguma termiņš ir izbeidzies vai līgums atzīts par spēkā neesošu, vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā paliek spēkā.
8. pants
Puses var vienoties pēc kādas valsts likumiem apspriežama šķīrējtiesas līguma spēkā esamība. Ja puses par to nav vienojušās, piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Latvijas Civillikuma 19. un 25. pantu.
III. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA SAGATAVOŠANA
Strīda pakļautība
9. pants
Strīds ir pakļauts šķīrējtiesai, ja tas ir aptverts ar šķīrējtiesas līgumu un ja saskaņā ar Latvijas Republikas Civilprocesa likumu un reglamenta 4.pantu tas nav pakļauts ekskluzīvai valsts tiesu kompetencei.
Ja puses ir vienojušās par strīdu, izrietošu no konkrēta līguma, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, uzskatāms, ka puses ir vienojušās par jebkura strīda, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, izšķiršanu šķīrējtiesā.
Par strīda pakļautību lemj pati šķīrējtiesa arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību.
Jautājumu par strīda pakļautību tai šķīrējtiesa var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā. Parasti šķīrējtiesa to izlemj pirmām kārtām, tomēr šķīrējtiesa ir tiesīga uzsākt vai turpināt šķīrējtiesas procesu un izlemt šo jautājumu, pieņemot spriedumu.
Ja puse uzskata, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, tās pienākums ir par to rakstveidā paziņot šķīrējtiesai, ne vēlāk kā termiņā, kāds noteikts atsauksmes iesniegšanai.
Ja iebildumi par to, ka strīda daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, pusei rodas sakarā ar prasības papildinājumiem vai grozījumiem, pretprasību vai tās papildinājumiem vai grozījumiem, minētie iebildumi jāizsaka nekavējoties, līdzko šķīrējtiesa uzsāk šo prasījumu izšķiršanu.
Ja puse noteiktajā termiņā nav iesniegusi šķīrējtiesā iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, puse nav tiesīga vēlāk izteikt šādus iebildumus un tā uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.
Ja šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, šķīrējtiesa izbeidz tiesvedību strīdā vai tā daļā, pieņemot lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu.
Ja starp pusēm ir domstarpības par šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību, bet tiesa ir atzinusi, ka strīds ir pakļauts šķīrējtiesai, šķīrējtiesa ir tiesīga izšķirt strīdu kā pakļautu tai.
Prasības nodrošināšana pirms tās celšanas
10. pants
Prasītājs ir tiesīgs lūgt tiesu nodrošināt prasību pirms tās celšanas. Šāds prasītāja lūgums nav uzskatāms par šķīrējtiesas vienošanās neievērošanu un nav šķērslis strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.
Termiņi
11. pants
Šķīrējtiesa šķīrējtiesas procesa laikā var pati pēc saviem ieskatiem noteikt procesuālo darbību termiņus, ievērojot Civilprocesa likuma D daļas un šī reglamenta noteikumus.
Nokavētos procesuālos termiņus šķīrējtiesa var atjaunot pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto termiņu, šķīrējtiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.
Pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma šķīrējtiesa var pagarināt noteiktos procesuālos termiņus.
Korespondence
12. pants
Šķīrējtiesas procesā visi paziņojumi, pieteikumi un cita veida korespondence nosūtāma ierakstītā vēstulē vai citādi fiksējot nosūtīšanas faktu, vai arī nogādājama vai izsniedzama adresātam personīgi pret parakstu.
Korespondence uzskatāma par saņemtu, ja tā nogādāta adresātam personīgi vai pēc adresāta uzrādītās pasta adreses, vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses), vai fiziskās personas dzīves vietas, bet, ja adresi nevar noskaidrot - pēc pēdējās zināmās adreses.
Konfidencialitāte
13. pants
Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt šķīrējtiesas sēdē tikai ar abu pušu piekrišanu.
Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē.
Šķīrējtiesas procesa kārtība
14. pants
Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību.
Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, uzskatāms, ka puses ir vienojušās par strīda izšķiršanu saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu.
Ja puses ir vienojušās tikai par atsevišķiem šķīrējtiesas procesa noteikumiem, šķīrējtiesa ievēro pušu vienošanos, bet pārējā daļā vadās pēc šķīrējtiesas reglamenta.
Strīda izšķiršanas vieta
15. pants
Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa vietu.
Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa vietu, to nosaka šķīrējtiesa.
Šķīrējtiesa par šķīrējtiesas procesa vietu var noteikt tās atrašanās vietu vai jebkuru citu vietu, kuru tā uzskata par piemērotu, ievērojot šķīrējtiesas procesa apstākļus.
Lai iepazītos ar faktiem, uz kuriem atsaucas puses, tai skaitā, apskatītu preci vai citu īpašumu vai dokumentus, vai pārbaudītu tos, šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu, informējot par to puses, kuras ir tiesīgas piedalīties apskatē.
Ja puses vienojas par šķīrējtiesas procesa vietu ārpus Rīgas, pusēm jāsedz šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi.
Šķīrējtiesas valoda
16. pants
Šķīrējtiesas procesa valoda ir latviešu valoda, ja vien puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesas procesa valodu.
Ja puses vienojušās par citu procesa valodu, kuru šķīrējtiesas sastāvs vai kāds no šķīrējtiesnešiem, vai kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda vai nepārvalda pietiekami, šķīrējtiesa var pieaicināt tulku.
Tulka pakalpojumu apmaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta 2.pielikuma noteikumus.
Šķīrējtiesa var pieprasīt no pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process.
Pārstāvniecība
17. pants
Fiziskās personas savas lietas šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.
Juridisko personu lietas šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.
Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt zvērinātus advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.
Šķīrējtiesas procesa izdevumi
18. pants
Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs, kas norādīti šķīrējtiesas reglamenta 2.pielikumā un kas samaksājami iesniedzot prasību šķīrējtiesā, ja šķīrējtiesas Priekšsēdētājs nenolemj citādāk.
Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs, kas norādīts šķīrējtiesas reglamenta 2.pielikumā, ar Priekšsēdētāja lēmumu var tikt grozīts, ņemot vērā strīda sarežģītību, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītus apstākļus, ja puses tam piekrīt.
Šķīrējtiesas Priekšsēdētājs patstāvīgi var noteikt atlaides aprēķinātajai tiesvedības maksai un/vai šķīrējtiesneša honorāram.
Bez tam šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst maksa par tulka, sekretāra un eksperta pakalpojumiem, kā arī šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumi, kā arī citi iespējamie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta noteikumus. Šķīrējtiesa procesa laikā var pieprasīt papildus šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksu.
Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti tikai pēc tam, kad puse nomaksā šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem.
Ja izšķirot strīdu ir nepieciešams pieaicināt tulku, noteikt ekspertīzi vai pieaicināt ekspertu, bet puse, kura to ir pieprasījusi, šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iemaksājusi atlīdzību par tulka vai eksperta pakalpojumiem, noteikto atlīdzību var iemaksāt otra puse.
Ja puse ir iemaksājusi atlīdzību par sekretāra, tulka, eksperta pakalpojumiem, bet minētie pakalpojumi nav sniegti, iemaksātā summa tiek atgriezta pusei, kura to iemaksājusi.
Ja šķīrējtiesā celtā prasība tiek noraidīta, prasītājs atsauc prasību vai šķīrējtiesa izbeidz šķīrējtiesas procesu, vai arī, ja prasība tiek atstāta bez izskatīšanas, samaksātie šķīrējtiesas procesa izdevumi netiek atmaksāti.
Šķīrējtiesas procesa izdevumu un izdevumi par juridisko palīdzību atlīdzināšana
19. pants
Pusei, kuras labā taisīts nolēmums, šķīrējtiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī izdevumus par juridisko palīdzību lietā.
Ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības celšanas labprātīgi apmierinājis, šķīrējtiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja visus tās samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī izdevumus par juridisko palīdzību lietā.
Izdevumi par juridisko palīdzību lietā tiek atlīdzināti to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par divdesmit procentiem no prasījumu apmierinātās daļas, bet nemantiskās prasībās ne vairāk par 50 latiem.
Šķīrējtiesas procesa uzsākšana
20. pants
Šķīrējtiesas process sākas ar brīdi, kad prasības pieteikums, kas sastādīts valsts valodā vai valodā, kura paredzēta šķīrējtiesas līgumā, iesniegts šķīrējtiesā.
Prasības pieteikums šķīrējtiesai nosūtāms ierakstītā vēstulē.
Prasības pieteikumam pievieno tik daudz pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus, cik lietā ir atbildētāju.
Prasības pieteikums
21. pants
Prasības pieteikumā norāda:
1) informāciju par pusēm:
- juridiskajām personām: nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi) un, ja prasītājam ir zināmi , - arī reģistrācijas numuru un tālruņa numuru;
- fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu un, ja prasītājam ir zināmi, - arī personas kodu un tālruņa numuru;
2) prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
3) prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
4) prasītāja prasījumus,
5) pievienoto dokumentu sarakstu;
6) no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, ja strīds izskatāms trīs šķīrējtiesnešu sastāvā.
Prasības pieteikumam pievieno:
1) pušu vienošanos par šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā radies strīds;
2) līgumu, kura sakarā radies strīds;
3) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
4) dokumentu, kas apliecina šķīrējtiesas procesa izdevumu - ar strīda izskatīšanu saistītās maksas un šķīrējtiesnešu honorāra samaksu.
22. pants
Šķīrējtiesa nosūta atbildētājam paziņojumu par prasības saņemšanu, prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus un šķīrējtiesnešu sarakstu (ja strīds izšķirams triju šķīrējtiesnešu sastāvā), piedāvājot atbildētājam iesniegt atsauksmi uz prasību, norādot iebildumus, ja tādi ir, un pievienojot tos apstiprinošus dokumentus, kā arī, ja šķīrējtiesnešu skaits ir trīs, norādīt no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi.
23. pants
Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti neatbilst reglamenta prasībām, šķīrējtiesa par to informē iesniedzēju, dodot tam laiku novērst trūkumus. Šajā laikā prasības pieteikums tiek atstāts bez tālākvirzības. Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu un tiek uzsākts šķīrējtiesas process. Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atdots iesniedzējam atpakaļ bez izskatīšanas.
Atsauksme uz prasību
24. pants
Atbildētājam ir pienākums 15 (piecpadsmit) dienu laikā, no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas, iesniegt šķīrējtiesai atsauksmi uz prasību.
Atsauksmē atbildētājs norāda:
1. vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
2. savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;
3. pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;
4. lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai izprasīšanu;
5. no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, ja šķīrējtiesnešu skaits ir trīs;
6. citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem strīda izšķiršanā.
Ievērojot atbildētāja atrašanās vietu, strīda sarežģītību, atbildētāju skaitu, šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc saviem ieskatiem var noteikt garāku termiņu atsauksmes sniegšanai, tomēr tas nevar būt garāks par objektīvi nepieciešamu un pārsniegt 30 (trīsdesmit) dienas.
Pretprasība
25. pants
Atbildētājs var iesniegt pretprasību, kuru šķīrējtiesa var izšķirt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu.
Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi tie paši reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.
Pretprasība var tikt iesniegta termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes iesniegšanai.
Ja atbildētājs ir nokavējis noteikto termiņu attaisnojošu iemeslu dēļ, atbildētājs var lūgt šķīrējtiesu atjaunot nokavēto termiņu.
Ja šķīrējtiesa attaisno nokavējumu un atjauno termiņu pretprasības iesniegšanai, šķīrējtiesa pieņem pretprasību izšķiršanai.
Ja šķīrējtiesa nokavējumu neattaisno, šķīrējtiesa pretprasību atstāj bez izskatīšanas.
IV. ŠĶĪRĒJTIESNEŠI
26. pants
Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma un reglamenta noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.
Šķīrējtiesnešus ieceļ no šķīrējtiesnešu saraksta (1.pielikums).
Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to iecēlusi, pārstāvis. Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt neatkarīgam un objektīvam.
Šķīrējtiesnešu skaits
27. pants
Šķīrējtiesā strīdi tiek izšķirti viena vai triju šķīrējtiesnešu sastāvā.
Ja puses šķīrējtiesas līgumā ir vienojušās par šī reglamenta noteikumu piemērošanu, neatrunājot šķīrējtiesnešu skaitu, tad strīds tiks izšķirts viena šķīrējtiesneša sastāvā.
Strīds tiek izšķirts trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, ja puses tā vienojušās šķīrējtiesas līgumā, kā arī tad, ja puses šķīrējtiesas līgumā nav tieši vienojušās par šī reglamenta piemērošanu.
Puses, ievērojot likuma prasības, var vienoties arī par lielāku šķīrējtiesnešu skaitu, nosakot arī to iecelšanas kārtību.
Šķīrējtiesnešu iecelšana
28. pants
Puses var noteikt šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu.
Puses var uzticēt jebkurai rīcībspējīgai fiziskajai vai juridiskajai personai iecelt šķīrējtiesnešus.
29. pants
Ja puses ir vienojušās, ka strīdu izskatīs viens šķīrējtiesnesis, bet nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
30. pants
Ja puses ir vienojušās par trim šķīrējtiesnešiem, prasītājam, iesniedzot prasību, jānorāda tā izvēlētais šķīrējtiesnesis. Šķīrējtiesas, nosūtot reglamenta 21.pantā minēto paziņojumu par prasības saņemšanu, informē par to atbildētāju un piedāvā no savas puses izvēlēties šķīrējtiesnesi.
Ja kāda no pusēm nav norādījusi no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
Pušu izvēlētie šķīrējtiesneši, vienojoties ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kurš ir šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.
Ja pušu izvēlētie šķīrējtiesneši 3 (trīs) dienu laikā nevar vienoties par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, to ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
31. pants
Ja prasību cēluši vairāki prasītāji vai ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem, tiem jāvienojas par izvēlētā šķīrējtiesneša kandidatūru no savas puses.
32. pants
Izveidoto šķīrējtiesas sastāvu apstiprina šķīrējtiesas priekšsēdētājs, paziņojot par to pusēm. Apstiprinot šķīrējtiesas sastāvu šķīrējtiesas priekšsēdētājs pārbauda, vai izveidojot šķīrējtiesas sastāvu ir ievērota pušu vienošanās, Latvijas Republikas Civilprocesa likuma un šķīrējtiesas reglamenta prasības.
Šķīrējtiesneša atcelšana
33. pants
Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.
Šķīrējtiesneša noraidījuma pamati
34. pants
Personai, kurai tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību.
Ja šādi apstākļi šķīrējtiesnesim kļuvuši zināmi līdz šķīrējtiesas procesa beigām, viņam tie nekavējoties jāatklāj pusēm.
Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, vai arī tad, ja viņa kvalifikācija neatbilst tai, par kādu puses vienojušās. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.
Šķīrējtiesneša noraidījuma kārtība
35. pants
Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību, puses var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim 3 (trīs) dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šī šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms noraidījuma pamats, iesniedzot šķīrējtiesā par to rakstveida paziņojumu, kurā jānorāda kuru šķīrējtiesnesi tā noraida un noraidījuma pamatu.
Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par noraidījumu izlemj šķīrējtiesas Priekšsēdētājs 5 (piecu) dienu laikā no paziņojuma saņemšanas.
36. pants
Šķīrējtiesnesis 3 (triju) dienu laikā no dienas, kad tas uzzinājis par savu iecelšanu vai no dienas, kad tam kļuvis zināms par apstākļiem, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par tā objektivitāti un neatkarību, var pieteikt pašnoraidījumu.
37. pants
Ja šķīrējtiesneša noraidījums vai pašnoraidījums tiek pieņemts, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts reglamenta noteiktajā kārtībā.
Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās
38. pants
Šķīrējtiesneša nāves gadījumā šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas. Šķīrējtiesneša pilnvaras var tikt izbeigtas arī gadījumos, ja šķīrējtiesnesis nevar pildīt šķīrējtiesneša pienākumus ilgāk par divām nedēļām (prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ), ja šķīrējtiesnesis ir atteicies no strīda izšķiršanas vai arī ja puses ir vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu.
Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās kārtību, pēc puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas šķīrējtiesas priekšsēdētājs lemj par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu. Ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs pieņem lēmumu par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanos, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts reglamenta noteiktajā kārtībā.
Jauna šķīrējtiesneša iecelšanas sekas
39. pants
Ja tiek nomainīts šķīrējtiesnesis gadījumā, kad strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, vai ja tiek nomainīs šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs, strīda izskatīšana tiek uzsākta no jauna.
Ja tiek nomainīts kāds no šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnešiem, jautājums par strīda izskatīšanu no jauna vai strīda izskatīšanas turpināšanu tiek izlemts pēc šķīrējtiesas sastāva ieskatiem.
V. STRĪDA IZŠĶIRŠANA
40. pants
Pēc tam, kad ir apstiprināts šķīrējtiesas sastāvs, šķīrējtiesas sastāvs nosaka šķīrējtiesas sēdes laiku. Šķīrējtiesas sēdes laiks tiek noteikts ne vēlāk kā pēc 30 (trīsdesmit) dienām, skaitot no šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanas dienas.
41. pants
Šķīrējtiesa izšķir strīdu rakstveida procesa kārtībā, t.i. pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process).
Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu tikai tad, ja kāda no pusēm atsauksmes (pretprasības) iesniegšanas noteiktā termiņā pieprasa mutvārdu procesu un ir iemaksājusi šķīrējtiesā atlīdzību par sekretāra pakalpojumiem.
Šķīrējtiesa var nolemt rīkot sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķirt strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem.
Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu. Pusei, kura vēlas mutvārdu procesu, par to rakstveidā jāpaziņo šķīrējtiesai līdz noteiktajam lietas izskatīšanas datumam.
Ievērojot reglamenta un pušu vienošanās noteikumus, šķīrējtiesa var noturēt šķīrējtiesas procesu tādā veidā, kādā tā uzskata par lietderīgu, ar noteikumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un ka pusēm tiek dotas vienādas iespējas izklāstīt savu viedokli un iesniegt dokumentus.
Lietas izskatīšanas atlikšana
42. pants
Šķīrējtiesa var atlikt lietas izskatīšanu uz laiku līdz trīs mēnešiem:
1) pēc motivēta lietas dalībnieka lūguma;
2) pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu tam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;
3) pēc savas iniciatīvas;
Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu noformē atsevišķa dokumenta veidā.
Lēmumā šķīrējtiesa nosaka nākamo sēdes dienu.
43. pants
Nepieciešamības gadījumā, ja šķīrējtiesa atzīst, ka nav iespējams strīdu izšķirt konkrētajā šķīrējtiesas sēdē, šķīrējtiesa strīda izšķiršanu var atlikt.
Ja šķīrējtiesa ir uzklausījusi pušu paskaidrojumus, šķīrējtiesa, atliekot strīda izšķiršanu, pēc saviem ieskatiem var noteikt citu šķīrējtiesas sēdes dienu, lai atkārtoti noklausītos pušu vai to pārstāvju paskaidrojumus, vai turpināt strīda izšķiršanu bez pušu vai to pārstāvju atkārtotas uzklausīšanas.
Tiesvedības apturēšana lietā
44. pants
Šķīrējtiesa aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai, ja mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas ir strīda puse, ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu un nav pamata šķīrējtiesas procesa izbeigšanai.
Šķīrējtiesa var apturēt tiesvedību lietā uz laiku līdz trīs mēnešiem:
1) ja šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi;
2) pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma, aiz svarīgiem iemesliem;
3) pēc savas iniciatīvas
Lēmumu par tiesvedības apturēšanu lietā noformē atsevišķa dokumenta veidā. Šķīrējtiesas lēmums par tiesvedības apturēšanu lietā aptur Civilprocesa likuma 493.pantā noteikto termiņu tecējumu.
Prasības atstāšana bez izskatīšanas
45. pants
(1) Šķīrējtiesa atstāj prasību bez izskatīšanas, ja:
1. prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;
2. strīds starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas tās pašas šķīrējtiesas izskatīšanā;
3. to ir lūdzis prasītājs.
(2) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu šķīrējtiesā, ievērojot likumā un reglamentā noteikto kārtību.
46. pants
Šķīrējtiesa par šķīrējtiesas sēdes laiku savlaicīgi paziņo pusēm. Ja puses nav vienojušās par rakstveida procesu, puses vai to pārstāvji tiek uzaicināti uz šķīrējtiesas sēdi, lai sniegtu paskaidrojumus.
Sekas, ja puse nepiedalās šķīrējtiesas procesā
47. pants
Ja atbildētājs neiesniedz šķīrējtiesā atsauksmi uz prasību, šķīrējtiesa turpina procesu, neuzskatot to par prasības atzīšanu, ja vien šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.
Ja puse vai tās pārstāvis neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi, nepaziņojot par neierašanās iemesliem, vai, ja šķīrējtiesa puses norādītos neierašanās iemeslus neatzīst par attaisnojošiem, tai skaitā, ja puse paziņojumam par neierašanos nav pievienojusi dokumentus, kas apliecinātu neierašanās attaisnojošus apstākļus, šķīrējtiesa izšķir strīdu pamatojoties uz šķīrējtiesas rīcībā esošajiem pierādījumiem.
Ja puse termiņā neiesniedz rakstveida vai citus pierādījumus vai atsakās sniegt paskaidrojumus šķīrējtiesā, šķīrējtiesa izšķir strīdu pamatojoties uz šķīrējtiesas rīcībā esošajiem pierādījumiem.
48. pants
Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.
49. pants
Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli, aizstāvēt savas tiesības un iesniegt pierādījumus.
Pierādījumi
50. pants
Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.
Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu.
Rakstveida pierādījumus iesniedz oriģinālā vai norakstu veidā. Ja puse iesniedz dokumenta norakstu, šķīrējtiesa pati vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt iesniegt oriģināldokumentu. Oriģināldokumentu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, šķīrējtiesa atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu tā norakstu.
Šķīrējtiesa pati nosaka pierādījumu pieļaujamību, atbilstību un pamatotību.
Šķīrējtiesa var pieprasīt pusēm iesniegt papildus dokumentus vai citus pierādījumus.
Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai jebkura puse dokumentus iesniedz ar kopijām katram šķīrējtiesnesim un pārējiem procesa dalībniekiem, kā arī šķīrējtiesas noteiktā termiņā nodod katram šķīrējtiesnesim un otrai pusei dokumentu un citu pierādījumu apkopojumu, kurus puse iesniegs savu prasījumu vai iebildumu pamatojumam.
Prasības grozīšana
51. pants
Jebkura puse šķīrējtiesas procesa laikā var grozīt un papildināt savu prasību, pretprasību vai iebildumus uz prasību līdz tiek uzsākta strīda izšķiršana pēc būtības.
Ja grozot vai papildinot prasību vai pretprasību, tiek palielināts tās apmērs, pusei papildus jāsamaksā attiecīgie šķīrējtiesas procesa izdevumi.
Uzsākot strīda izšķiršanu šķīrējtiesas sēdē, šķīrējtiesa var atzīt par nelietderīgu atļaut prasības, pretprasības vai iebildumu grozīšanu vai papildināšanu, ievērojot nokavējumu vai ja, šķīrējtiesa atzīst, ka ar šādu grozīšanu vai papildināšanu tiek kavēts šķīrējtiesas process vai sarežģīta strīda izšķiršana.
Prasību vai pretprasību nevar grozīt tādā veidā, ka tā pārsniedz šķīrējtiesas līguma robežas.
Protokols
52. pants
Šķīrējtiesas sēdi protokolē šķīrējtiesas sekretārs. Šķīrējtiesas sekretāru var noraidīt reglamenta 35.pantā norādītajā kārtībā.
Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokols jāparaksta 3 (trīs) dienu laikā pēc šķīrējtiesas sēdes. Pēc tam, kad protokols ir parakstīts, puses ir tiesīgas ar to iepazīties, kā arī izteikt iebildumus vai piezīmes, par kuru atbilstību sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesa.
Ekspertīze
53. pants
Jebkura puse var lūgt šķīrējtiesu noteikt ekspertīzi vai arī pieaicināt vienu vai vairākus ekspertus, ja vien puses šķīrējtiesas līgumā nav vienojušās par pretējo.
Pusei, kura vēlas, lai tiktu noteikta ekspertīze vai pieaicināti eksperti līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, motivējot savu lūgumu un norādot uz jautājumiem, kuru noskaidrošanai nepieciešams noteikt ekspertīzi vai arī pieaicināt ekspertus. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta šķīrējtiesas noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās šķīrējtiesa. Ekspertīze tiek noteikta tikai tad, ja puse iepriekš ir iemaksājusi šķīrējtiesā atlīdzību par eksperta pakalpojumiem.
Ja šķīrējtiesa atzīst puses lūgumu par pamatotu, šķīrējtiesa pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu vai ekspertu pieaicināšanu.
54. pants
Pēc šķīrējtiesas pieprasījuma pusēm jānodod ekspertam nepieciešamā informācija, jāiesniedz jebkuri dokumenti, jāuzrāda apskatei jebkuras preces vai citi priekšmeti, kurus no tām pieprasa.
Pēc eksperta atzinuma sagatavošanas un saņemšanas šķīrējtiesā, puses ir tiesīgas iepazīties ar to.
Pēc jebkuras puses lūguma eksperts var tikt uzaicināts šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz jautājumiem par atzinumu.
Puses izstāšanās procesuālās sekas
55. pants
Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.
Šajā gadījumā šķīrējtiesa aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.
Prasījuma cesija vai parāda pārvede var būt par pamatu šķīrējtiesas procesa izbeigšanai tikai tajos gadījumos, kad šķīrējtiesas līgums tiek atcelts likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā.
Tiesības uz iebildumiem
56. pants
Ja puse uzskata, ka tiek pārkāpts kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, kas noteikts Latvijas Republikas Civilprocesa likumā, šķīrējtiesas reglamentā vai pušu šķīrējtiesas līgumā, tiklīdz tai par šādu pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzēja kļūt zināmam, tai ir tiesības nekavējoties iesniegt šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus.
Par šādu iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesa. Ja šķīrējtiesa atzīst, ka iebildumi ir pamatoti, tās pienākums ir novērst šķīrējtiesas procesa pārkāpumu pirms turpināt procesu.
Ja puse nekavējoties neiesniedz šādus rakstveida iebildumus un turpina piedalīties šķīrējtiesas procesā, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.
Nolēmumu pieņemšana
57. pants
Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.
Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams, un par to nevar iesniegt protestu.
Šķīrējtiesa nolēmumus taisa rakstveidā un to paraksta šķīrējtiesneši. Ja šķīrējtiesa sastāv no vairākiem šķīrējtiesnešiem, nolēmumu paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, šķīrējtiesas nolēmumā jānorāda iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmuma apliecina Priekšsēdētājs ar savu parakstu un šķīrējtiesas zīmogu.
Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši. Šādi lēmumi nav jānoformē rakstveidā.
Izlīgums
58. pants
Šķīrējtiesa veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu. Ja šķīrējtiesas procesa laikā puses noslēdz izlīgumu, šķīrējtiesa procesu izbeidz.
Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskām personām - nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.
Pēc pušu pieprasījuma šķīrējtiesa ar savu lēmumu apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam jāatbilst noteikumiem, kādi ir attiecībā uz spriedumu, tam ir tāds pats juridisks spēks kā šķīrējtiesas spriedumam.
Spriedums
59. pants
Spriedumā norāda:
1) šķīrējtiesas sastāvu;
2) sprieduma taisīšanas datumu un vietu;
3) ziņas par pusēm;
4) strīda priekšmetu;
5) sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;
6) secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;
7) piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu;
8) konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
9) kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
10) kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
11) šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību sadalījumu starp pusēm.
60. pants
Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un saistošs.
Šķīrējtiesas nolēmums ir izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Nolēmuma labprātīgai izpildei šķīrējtiesa nosaka termiņu, kas nav īsāka par piecām dienām.
61. pants
Šķīrējtiesa sastāda nolēmumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc lietas izskatīšanas pēc būtības vai dokumentu saņemšanas, uz kuru pamata jāpieņem tiesvedība lietā izbeidzama. Šķīrējtiesas nolēmuma norakstu, kura atbilstību oriģinālam apliecina šķīrējtiesas priekšsēdētājs ar savu parakstu un šķīrējtiesas zīmogu, nosūta pusēm pa pastu.
Šķīrējtiesas nolēmumu norakstu nosūta pusēm 3 (trīs) dienu laikā no tā sastādīšanas dienas.
Ja ar šķīrējtiesas nolēmumu pusēm ir noteikts samaksāt šķīrējtiesai papildus šķīrējtiesas procesa izdevumus, nolēmuma noraksts pusei tiek izsniegts vai nosūtīts tikai pēc nolēmumā noteikto maksājumu izdarīšanas.
62. pants
Katra puse, paziņojot par to otrai pusei, līdz sprieduma izpildei var lūgt šķīrējtiesu:
1) izlabot jebkuru spriedumā pieļauto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu. Šādas kļūdas šķīrējtiesa var izlabot arī pēc savas iniciatīvas;
2) izskaidrot spriedumu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu;
3) 30 dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas pieņemt papildu spriedumu, ja spriedumā nav izšķirta kāda līdz sprieduma pieņemšanai iesniegtā prasība. Ja šķīrējtiesa uzskata lūgumu par pamatotu, tā šo lūgumu izlemj, taisot papildu spriedumu.
Šķīrējtiesa lemj, vai pušu piedalīšanās ir nepieciešama, šķīrējtiesai izlemjot šādu jautājumu.
Šķīrējtiesas procesa izbeigšana
63. pants
Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
1) prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to;
2) puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;
3) ja šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktā kārtībā zaudējis spēku;
4) šķīrējtiesa atzīst, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai;
5) fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.
Ja prasītājs atsauc savu prasību līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pieņem šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
64. pants
Ja šķīrējtiesas process izbeigts reglamenta 59. panta 1. un 2.punktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota griešanās šķīrējtiesā vai griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
Ja šķīrējtiesas process izbeigts reglamenta 59. panta 3. un 4.punktā norādīto iemeslu dēļ vai, ja fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams, puses ir tiesīgas griezties tiesā.
Nolēmuma izpilde
65. pants
Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms Latvijā, ir izpildāms atbilstoši Latvijas Republikas Civilprocesa likuma noteikumiem.
Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms ārpus Latvijas, ir izpildāms atbilstoši 1958.gada 10.jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi.
Procesa dokumentu glabāšana
66. pants
Tiesvedības dokumenti tiek uzglabāti šķīrējtiesā 10 (desmit) gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas. Šķīrējtiesa dokumentu uzglabāšanu veic saskaņā ar likumā noteikto arhīvu glabāšanas kārtību.
67. pants
Šķīrējtiesas dibinātājs (administrētājs) ir biedrība Rīgas Pastāvīgā šķīrējtiesa, reģistrācijas Nr.40008092840.