Rīgas Pastāvīgā šķīrējtiesa ir viena no prestižākajām Latvijas šķīrējtiesām, kas izveidota 2002. gada septembrī. Tā ir nevalstiska, neatkarīga institūcija, kas darbojas pastāvīgi un izšķir civiltiesiskus strīdus starp Latvijas un ārvalstu juridiskām un fiziskām personām. Rīgas Pastāvīgā šķīrējtiesā kā šķīrējtiesneši darbojas augsti kvalificēti individuāli praktizējoši jaunās paaudzes juristi, kas ir pieredzējuši civiltiesību speciālisti.
Šķīrējtiesas darbu vada šķīrējtiesas prezidijs un priekšsēdētājs, kuri veic šķīrējtiesas reglamentā noteiktās funkcijas, lai pārraudzītu un nodrošinātu šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību.
Uzņēmējiem bieži nākas saskarties ar darījuma partnera saistību neizpildi: nesamaksa laikā, atteikšanās veikt samaksu vai kādas citas saistības neizpilde. Sarunas šādās konflikta situācijās parasti nedod vēlamo rezultātu. Ja līgumā puses nav atrunājušas, ka strīds tiks izšķirts šķīrējtiesā, tad prasītājam jāmeklē taisnība valsts tiesā, kas ir laikietilpīgs process.
Latvijas tiesu sistēma ir visai neefektīva civiltiesisko strīdu risināšanā. Latvijas tiesu un tiesnešu lielās noslogotības dēļ, bieži vien nākas gaidīt vairākus mēnešus līdz lietas iztiesāšanas uzsākšanai. Saistību nepildītājam procesuālās normas dod plašas iespējas novilcināt tiesas procesu, bez tam katras tiesu instances spriedumu var pārsūdzēt augstākā instancē - parasti šāda tiesāšanās ilgst divus līdz četrus gadus. Visbiežāk šādas ilgstošas tiesvedības izdevumi ir lielāki nekā pats nodarītais zaudējums. Tādejādi, lai no tā izvairītos, piedāvājam ērtu, ātru un ekonomisku strīdu izšķiršanu Rīgas Pastāvīgā šķīrējtiesā.
Lai strīdu varētu izšķirt Rīgas Pastāvīgā šķīrējtiesā, slēdzot līgumu tajā jāiekļauj šāds punkts:
Jebkurš strīds, domstarpība, nesaskaņa vai prasība, kas izriet no šī līguma, skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību tiks galīgi izšķirts Rīgas Pastāvīgā šķīrējtiesā, saskaņā ar šīs šķīrējtiesas reglamentu, rakstveida procesa kārtībā, viena šķīrējtiesneša sastāvā.
Strīdu izšķiršana Rīgas Pastāvīgā šķīrējtiesā notiek saskaņā ar tās reglamentu, ja vien puses nav vienojušās par citu strīda izšķiršanas kārtību, ievērojot LR Civilprocesa likuma D sadaļu Šķīrējtiesas, kā arī ievērojot starptautiskos šķīrējtiesas darbības principus.
Pasaulē šķīrējtiesas ir plaši atzīts un izplatīts mantisko strīdu noregulēšanas veids, jo strīdu nodošanai izskatīt šķīrējtiesā ir vairākas priekšrocības:
1. kas saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
2. kas saistīts ar aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu vai par maksātnespējīgām atzītu personu tiesībām vai ar likumu aizsargātām interesēm;
3. par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamu īpašumu, ja strīda dalībnieku vidū ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamu lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
4. kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
5. kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde.
Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde ir obligāta un saistoša ne tikai Latvijā, bet arī vairāk nekā 100 ārvalstīs, kuras ir pievienojušās 1958.gada Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi.