Civiltiesiskos strīdus izšķir ne tikai likumā "Par tiesu varu" norādītās vispārējās jurisdikcijas tiesu iestādes, bet arī šķīrējtiesas.

Rīgas Pastāvīgā šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu:

1) kas saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
2) kas saistīts ar aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu vai par maksātnespējīgām atzītu personu tiesībām vai ar likumu aizsargātām interesēm;
3) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamu īpašumu, ja strīda dalībnieku vidū ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamu lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
4) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
5) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde.

Šķīrējtiesas process ir saistošs šķīrējtiesas līguma pusēm, kuras tās izklāsta savus argumentus trešajai pusei - šķīrējtiesnešiem, kurš pieņem lēmumu. Process ir līdzīgs procesam vispārējās jurisdikcijas tiesās, tomēr, tas nav tik strikts un formāls.